Pirms 74 gadiem – 1949. gada 25. martā – notika otra lielākā Baltijas iedzīvotāju deportācija. Tās organizēšana tika veikta saskaņā ar PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr. 390-138 "Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas". Minētais dokuments glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva (KFPA) 93. fondā "PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas".*

* KFPA, 93. fonds. PSRS MP lēmumu un rīkojumu kolekcija. 1949. gads. Publicēts: История сталинского Гулага: Конец 1920-х–первая половина 1950-х годов: Собрание документов в сeми томах. Т. 1: Массовые репрессии в СССР. С. 517–519.

Dokumentu kopa par Rīgas iedzīvotāju noskaņojumu deportācijas laikā

Dokumentu kopa par Alūksnes apriņķi

Dokumentu kopa par Viļakas apriņķi

Latvijas Nacionālais arhīvs laiž klajā jaunu virtuālo izstādi “Latviešu karavīru dzīve Rietumu Sabiedroto karagūstekņu nometnēs”. Izstāde vērš uzmanību uz latviešu karavīru-leģionāru dzīves apstākļiem Rietumu Sabiedroto (ASV, Lielbritānija), franču un zviedru karagūstekņu nometnēs, ko atspoguļo Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti – gūstekņu un aculiecinieku atmiņas, Latvijas Sarkanā Krusta ziņojumi, video liecības u. c. Avotu klāstu papildina Latvijas Okupācijas un Latvijas Kara muzeja vizuālie materiāli.

Pēc Vācijas kapitulācijas Rietumos gūstā kopumā nonāca aptuveni 25 400 latviešu karavīru, kuri tika izkaisīti gūstekņu nometnēs un slimnīcās Vācijā, Francijā, Beļģijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Itālijā, Ēģiptē, Alžīrijā. Gūstniecība nebija viegla. Latviešiem vairāku mēnešu garumā nācās saskarties ar nepietiekamu uzturu, veselībai bīstamiem dzīvošanas apstākļiem un citiem izaicinājumiem. Izstādi, balstoties uz Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamo dokumentu klāstu, veido septiņas sadaļas – “Latvijas Sarkanais Krusts”, “Vācija”, “Francija”, “Zēdelgema”, “Zviedrija”, “Dienvidi”, “Provokācijas šodien”. Tās stāsta par leģionāru nonākšanu Rietumos, gūstekņu nometņu dzīvošanas apstākļiem, Latvijas Sarkanā Krusta sniegto atbalstu un nemitīgu cīņu pret vācu SS noziedzīgas formācijas piedēvēšanu Latviešu leģionam.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar vienu no lielākajām 20.gs. Latvijas rūpnīcām un izceltu tās 100 gadu jubilejas faktu, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs kopā ar VEF vēstures muzeju ir izveidojis virtuālo izstādi „VEF 100 gadi”. Tā ļauj ielūkoties VEF attīstības, uzplaukuma un dažādu laikmetu radīto peripetiju aspektos un atstātajās vēstures liecībās, kas pēc vairāku gadu desmitu pavadīšanas arhīvu fondos ir redzamas plašākai sabiedrībai.

Virtuālā izstāde „VEF 100 gadi” radīta 9 sadaļās pēc hronoloģiskā principa, ko atspoguļo politiskie apstākļi, VEF ražotā produkcija, ievērojamākie VEF speciālisti, laikabiedru atmiņas, foto un video liecības – sākot no VEF dibināšanas 1919.gadā līdz produkcijas ražošanas izbeigšanai 20.gs. 90.gados.

Izstāde sniedz iespēju palūkoties ne tikai uz labi zināmiem VEF produkcijas grandiem kā, piemēram, „Minox”, bet padziļināti iepazīties arī ar citiem ražojumiem, dažādām ražošanas niansēm, kas skārušas arī ārpus Latvijas robežu aktivitātes, iepazīt inženierus, kuru zināšanas VEF nesušas unikālus izgudrojumus, kā arī uzzināt jaunus faktus, kas piemirsti, vai ir speciālistu atklāti šīs izstādes tapšanas laikā, un plašākai sabiedrībā līdz šim nebija zināmi.

Virtuālajā izstādē ir izmantoti Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti, galvenokārt pirmpublicējumi un materiāli no VEF vēstures muzeja krājuma un privātpersonu kolekcijām.

Izstāde ir iecerēta plašam interesentu lokam – skolēniem, studentiem, vēstures un kultūras pētniekiem.